Soda palīdz nebūt ne vienmēr. Un labi jāzina, kad šī viela var pat kaitēt dārzeņiem.
Pārtikas sodu kā mēslojumu diezgan bieži izmanto dārzeņu dārzā. Taču izrādās, ka noteiktos apstākļos to nav ieteicams lietot.
Dārzeņu dārzkopji izmanto gan pārtikas, gan karbonizēto sodu. Dažreiz šis produkts patiešām ļoti palīdz augiem.
Piemēram, soda ir neaizstājams palīgs, ja nepieciešams iznīcināt pūšļveida pelējumu uz dobes. Lai to izdarītu, spainī ar ūdeni atšķaida 2 ēdamkarotes pārtikas vai 1 ēdamkaroti akrbonizētas sodas, pievienojot 50 g veļas ziepju.
Ar šo līdzekli parasti apstrādā flokšus, ērkšķogas, kabačus, gurķus un ķirbjus.
Soda ir noderīga arī tad, ja nepieciešams pagatavot mēslojumu uz vara bāzes. Pateicoties šīs vielas klātbūtnei, varš izdalīsies daudz lēnāk, darbosies droši un saudzīgi.
Lai pagatavotu šādu mēslojumu, ņem 100 g vara sulfāta, 100 g cepamās sodas (80 g kalcinētas), 10 litrus ūdens un pievieno 80 ml šķidro ziepju. Ļoti svarīgi ir ievērot pareizu produktu piejaukšanas secību. Vispirms uzsilda ūdeni un pievieno vara sulfātu. Citā traukā siltā ūdenī atšķaida cepamo sodu, pievieno ziepes. Kad pirmais maisījums ir pilnībā atdzisis, pakāpeniski ielej sodas šķīdumu, rūpīgi maisot. Tilpums jāpalielina līdz 10 litriem.
Lasi vēl: Kāpēc zviedri nevēlas slēpt savu privāto dzīvi aiz aizkariem, bet izmanto spoguļus
Taču soda palīdz ne vienmēr. Un ir labi jāzina, kad šī viela var pat kaitēt.
Piemēram, pārtikas vai karbonāta soda nav ieteicama skābas augsnes neitralizēšanai, cīņai ar gurķu dzeltenajām lapām, ko izraisījis nepietiekams kālija vai slāpekļa daudzums. Šādā gadījumā soda tikai pasliktinās situāciju.
Tāpat arī nedrīkst apkaisīt dobes ar sodas pulveri, lai pasargātu no gliemežiem. Šādas darbības tikai izraisīs augsnes auglības zudumu, bet paši gliemeži no šī līdzekļa ievērojami necietīs.